Labāko pasaules alu saraksts

   Interneta portāls „RateBeer.com” ir sastādījis labāko alus topu. Šajā sarakstā ir iekļautas gan mazāk pazīstamas, gan arī populāras alus šķirnes. Mums par prieku, lielāko daļu šo alkoholisko dzērienu var iegādāties jebkurš interesents pasaules veikalos.

1. Ayinger Celebrator Doppelbock Izgatavotājs: Ayinger, Vācija Alkohols: 6,7% Šķirne: Doppelbock.

2. North Coast Old Rasputin Russian Imperial Stout Izgatavotājs: North Coast Brewing Company, ASV Alkohols: 8,9% Šķirne: Imperial stout.

3. Chimay Bleue (Blue) Izgatavotājs: Chimay, Beļģija Alkohols: 9% Šķirne: Belgian Strong Ale.

4. Samuel Smith Oatmeal Stout Izgatavotājs: Samuel Smith, Anglija Alkohols: 5% Šķirne: Sweet Stout.

5. Stone Arrogant Bastard Ale Izgatavotājs: Stone Brewing Co., ASV Alkohols: 7,2% Šķirne: American Strong Ale.

6. Duvel Izgatavotājs: Brouwerij Moortgat, Beļģija Alkohols: 8.5% Šķirne: Belgian Strong Ale.

7. Youngs Double Chocolate Stout Izgatavotājs: Youngs, Anglija Alkohols: 5,2% Šķirne: Sweet Stout.

8. Sierra Nevada Celebration Ale Izgatavotājs: Sierra Nevada Brewing Company, ASV Alkohols: 6,8% Šķirne: India Pale Ale.

9. Sierra Nevada Pale Ale Izgatavotājs: Sierra Nevada Brewing Company, ASV Alkohols: 5,6% Šķirne: American Pale Ale.

10. Hoegaarden White Izgatavotājs: Brouwerij Hoegaarden, Beļģija Alkohols: 5% Šķirne: Belgian White.

11. Guinness Draught Izgatavotājs: Guinness, Īrija Alkohols: 4,1% Šķirne: Dry Stout.

12. Rogue Dead Guy Ale Izgatavotājs: Rogue Ales, ASV Alkohols: 6,6% Šķirne: Bock.

13. Anchor Steam Beer Izgatavotājs: Anchor Brewing Company, ASV Alkohols: 4,9% Šķirne: California Common.

14. Pilsner Urguell Izgatavotājs: Plzensky Prazdroj, Čehija Alkohols: 4,4% Šķirne: Bohemian Pilsener.

15. Bass Pale Ale Izgatavotājs: Samlesbury, Anglija Alkohols: 5% Šķirne: Premium Bitter/ESB.

16. Samuel Adams Boston Lager Izgatavotājs: Boston Beer Company, ASV Alkohols: 4,9% Šķirne: Premium Lager.

17. Newcastle Brown Ale Izgatavotājs: Dunston, Anglija Alkohols: 4,7% Šķirne: Brown Ale.

18. George Killians Irish Red Izgatavotājs: Coors Brewing Company, ASV Alkohols: 4,9% Šķirne: American Dark Lager.

Resursi: TVNET, 03.02.2006.

"Lido" - joprojām populārākais Rīgā
 

   Iecienītākais ēdināšanas uzņēmums Rīgā ir “Lido”, tā liecina restorānu un krogu ceļveža “Kurš uzsauks?” veiktās aptaujas rezultāti.

2005. gada iecienītāko restorānu TOP 10
   Restorānu, krogu un kafejnīcu topa galvgalī pārsteigumu nav – tautā iecienītākie ēdināšanas uzņēmumi ir “Lido”, “Čili pica” un “Vairāk saules”. Top 10 pierāda, ka visveiksmīgāk ēdināšanas biznesā darbojas uzņēmumi, kuri izveidojuši ēdināšanas tīklus ar vairākiem restorāniem vai kafejnīcām.

1. Lido
   “Lido Atpūtas centrs” nešaubīgi ir iecienītākais ģimenes atpūtas un izklaides centrs Rīgā un, pateicoties latviskajai “Lido” ēdināšanas uzņēmumu koncepcijai, tas ikdienā piesaista lielas tautas masas.

2. Čili pica
   Apmeklētāju rindas “Čili pica” picērijās apliecina arvien pieaugošo šā lietuviešu ēdināšanas tīkla popularitāti. “Čili pica” apmeklētājus piesaista ar regulārām akcijām un īpašajiem piedāvājumiem.

3. Vairāk saules
   Picēriju tīkls “Vairāk saules”, kas savu darbību sāka Ogrē, pavisam nesen atvēra pēc jau piekto restorānu - tirdzniecības centrā “Spice”. Dzīvespriecīga atmosfēra, kvalitatīvs ēdiens un prasmīga apkalpošana nodrošinājusi “Vairāk saules” vietu iecienītāko restorānu trijniekā.

4. Gan Bei
   Restorāns, kura ēdienkartē ir dažādu austrumu tautu ēdieni, atrodams tikai tirdzniecības centros ar lielu apmeklētāju plūsmu. Daudzos apmeklētājus “Gan Bei” piesaista ar plašu eksotisko ēdienu klāstu un saprātīgām cenām.

5. Steiku haoss
   Lielā mērā pateicoties tieši “Steiku haosam”, steiku kultūrai Latvijā ir arvien vairāk piekritēju. Neraugoties uz samērā augstajām cenām, “Steiku haosa” apmeklētāji ir iecienījuši mežonīgo rietumu gaisotni, kārtīgu steiku un latviešu kantrī muzikantus.

6. Double Coffee
   Plašais “Double Coffee” kafejnīcu tīkls ir izkaisīts teju vai pa visu Rīgu, tādēļ, sarunājot satikšanos, daudzi izvēlas kādu no tuvumā esošajām “Double Coffee” kafejnīcām.

7. McDonald’s
   Arī antireklāma ir reklāma. Pasaulē lielākais ēdināšanas uzņēmums aktīvi cīnās ar fast food pretiniekiem, tomēr “McDonald’s” par klientu trūkumu Latvijā sūdzēties nevar.

8. Pica Lulū
   Viena no pirmajām picērijām Rīgā “Pica Lulū” aktīvi darbojas arī šobrīd, un atraktīvais “Pica Lulū” tēls ir spēcīgs ierocis cīņā ar konkurentiem.

9. Kebabs Fix
   Kebabu kultūras pionieris Latvijā “Kebabs Fix” ieguvis jaunu cilvēku uzticību, kuri augstu vērtē iespēju ātri un salīdzinoši lēti paēst.

10. Klondaika
   Pievēršoties ēdināšanai un Tex Mex virtuves popularizēšanai, atpūtas un spēļu klubam “Klondaika” izdevies paplašināt klientu loku. Liels nopelns “Klondaikas” restorāna popularitātē ir arī meksikāņu šefpavāram Havjēram Garsijam.

Aptaujas rezultāti:

1. Lido 32% 2. Čili Pica 10% 3. Vairāk saules 8.5% 4. Gan Bei 8% 5. Steiku haoss 7.6% 6. Double Coffee 7% 7. McDonald’s 6% 8. Pica Lulū 4.9% 9. Kebabs Fix 3% 10. Klondaika 2.5%.

11. Kaļķu vārti 2.3% 12. Kabuki 1.8% 13. Pelmeņi XL 1.5% 14. Čarlstons 1.2% 15. Salmu krogs 1% 16. Il Patio 0.8% 17. Hesburger 0.7% 18. Spalvas pa gaisu 0.5% 19. Melnie mūki 0.4% 20. Malibu pizza 0.3%.

   Aptaujā, kurā tika noskaidroti lasītāju iemīļotākie ēdināšanas uzņēmumi Rīgā, piedalījās 1342 lasītāji.

Resursi: TVNET, 09.12.2005.

Izmaiņas pārtikas higiēnas likumdošanā

Kāpēc tiek mainīta pārtikas likumdošana?

   Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Eiropā bija vairākas ar pārtikas nekaitīgumu saistītas krīzes - dioksīnu piesārņojums dzīvnieku barībā, govju sūkļveida encefalopātija u.c. Līdz ar to patērētāju neuzticību izpelnījās pārtikas nekaitīguma uzraudzības iestādes un Eiropas Savienības (ES) likumdošanas sistēma, kas regulēja pārtikas apriti un kuras vecākais spēkā esošais normatīvais akts bija izdots pirms 40 gadiem. Šajā laikā Eiropas Komisija (EK) par vienu no savām prioritātēm izvirzīja pārtikas nekaitīguma jautājumu un 2000.gadā izdeva tā saucamo pārtikas nekaitīguma balto grāmatu, kas noteica turpmāko Komisijas rīcību pārtikas nekaitīguma jomā. Kā viens no galvenajiem Komisijas uzdevumiem tika izvirzīts pārtikas higiēnas likumdošanas sakārtošana un atbilstošas kontroles nodrošināšana visos pārtikas ķēdes posmos no lauka līdz galdam.

Nākamgad pārtikas apriti noteiks Eiropas Savienības regulas

   Pašreiz jauno pārtikas higiēnas likumdošanu (1.zīmējums) veido sešas regulas un divas direktīvas, kuras stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī. Ar Regulu tekstu latviešu valodā var iepazīties ES Oficiālajā Vēstnesī vai mājas lapā: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/lv/index.htm. Komisija ir pieņēmusi vēl piecas regulas, kuras nosaka regulu 853/2004, 854/2004 un 882/2004 ieviešanas pasākumus, pārejas periodus, speciālās garantijas Somijai un Zviedrijai, pārtikas mikrobioloģiskos kritērijus un specifiskās prasības trihinelozes kontrolei. Pašreiz gan no piecām nesen pieņemtajām regulām tikai viena šobrīd ir publicēta angļu valodā ES Oficiālajā Vēstnesī.

Prasības mainīsies nedaudz

   Zemkopības ministrija, rūpīgi analizējot jauno pārtikas higiēnas likumdošanu un salīdzinot to ar pašreiz Latvijā spēkā esošo likumdošanu, ir secinājusi, ka kopumā ir ļoti maz jaunu, līdz šim nebijušu prasību. Galvenokārt ir mainījies likumdošanas stils. Pirmkārt, regulas ir tieši piemērojamas un tālab netiks iestrādātas Latvijas nacionālajā likumdošanā. Otrkārt, regulu teksts ir vispārīgs, līdz ar to regulas ir „elastīgākas” kā pašreiz spēkā esošā likumdošana.

   Regulās noteiktas tiesības dalībvalstīm, t.sk. arī Latvijai, izdot nacionālo likumdošanu jomās, uz kurām regulas neattiecas. Pašreiz ZM ir sagatavojusi grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Dzīvnieku barības aprites likumā, kā arī izstrādājusi 11 Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus.

Pamatprasības - Eiropas pārtikas likumā

   Pirmais dokuments, kuru Eiropas Padome (EP) un Parlaments pieņēma 2002.gada 28.janvārī, bija tā saucamais Eiropas pārtikas likums jeb Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

   Šī regula Latvijā ir spēkā kopš iestāšanās brīža ES 2004.gada 1.maijā. Regula nosaka pamatprincipus un pamatprasības pārtikas nekaitīguma jomā. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt vienotu pārtikas higiēnas likumdošanas attīstību, vienlaikus nosakot vispārīgas prasības tām produktu grupām, kurām Kopienas likumdošanā nav noteiktas specifiskas prasības. Regula nosaka svarīgākās definīcijas, kā arī visu pārtikas un barības apritē iesaistīto personu pienākumus. Jaunā pārtikas higiēnas likumdošana uzsver, ka galvenā atbildība par nekaitīgu pārtiku ir jāuzņemas ražotājiem, pārstrādātājiem un citām pārtikas apritē iesaistītajām personām. Savukārt kontrolējošās institūcijas uzdevums ir uzraudzīt un kontrolēt likumdošanas prasību ir ieviešanu un to ievērošanu visos pārtikas aprites ķēdes posmos no lauka līdz galdam.

Otra svarīgākā joma – dzīvnieku veselības prasības

   Dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgums ir cieši saistīts ar produktīvo dzīvnieku veselību. Lai nodrošinātu nekaitīgu pārtikas produktu apriti Padome 2002.gada 16.decembrī pieņēma direktīvu 2002/99/EK ar ko paredz veterinārsanitāros noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Latvijā šī direktīva ir iestrādāta MK 2005.gada 6.septembra noteikumos Nr.677 par dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti un kārtību, kādā izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus. Šo noteikumu mērķis ir nepieļaut dzīvnieku slimību ievešanu vai izplatīšanos, kas rodas, laižot tirgū dzīvnieku izcelsmes produktus. Tie ietver kopīgus noteikumus par ierobežojumiem, ko piemēro, laižot tirgū produktus, kuri nāk no slimību skartas saimniecības vai apgabala. Noteikumi paredz gaļas un gaļas produktu importam piemērojamās procedūras.

Pārējās higiēnas prasības un to kontrole

   Pēc četru gadu ilgām diskusijām 2004.gada aprīlī Eiropas Padome un Parlaments pieņēma vēl četras regulas un vienu direktīvu:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa direktīvu nr.2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/622/EEK un 92/118/EK un Padomes Lēmumu 95/408/EK.

Nacionālās likumdošanas nomaiņa ar Eiropas Savienības prasībām

   Vispārīgie pārtikas higiēnas principi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) nr. 852/2004. Stājoties spēkā šai regulai, spēku zaudēs Ministru kabineta noteikumi nr.269 par higiēnas prasībām pārtikas apritē (08.04.2004).

   Pārtikas apritē iesaistītajām personā, kuru darbība ir saistīta ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, papildus jāņem vērā arī prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regula (EK) Nr. 854/2004 nosaka dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu oficiālās kontroles organizēšanas principus ES dalībvalstīs. Stājoties spēkā abām regulām, spēku zaudēs:

gaļas un gaļas produktu apriti regulējošie noteikumi nr.555 (23.12.2003), nr.214 (27.06.2000), nr.230 (29.04.2003.), nr.185 (14.05.2002.), nr.203 (28.05.2003.), nr.151 (1.03.2005.), nr.203 (30.03.2004.), nr.427 (2.10.2001.), nr.208 (30.03.2004.), nr.605 (27.12.2002.), nr.68 (13.02.2001.), nr.460 (30.10.2001.), nr.383 (31.05.2005.) un nr. 438 (21.06.2005.);

noteikumi nr.251 par piena un piena produktu apriti (6.04.2004.);

noteikumi nr.383 par olu produktu apriti (27.08.2002.);

noteikumi nr.89 (17.03.1998.) par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū;

noteikumi nr.265 (20.07.1999.) par higiēnas un marķējuma prasībām dzīvu gliemeņu piedāvājumam tirgū.

   Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, kas paredz visus iepriekš nosauktos noteikumus atzīt par spēku zaudējušiem.

Resursi: www.zm.gov.lv

.2004.